Tuesday, March 25, 2014

Lielā mape

Nu jau mana 5. pakāpes mape nedēļu atrodas IZM. Interesanti, kā tai tur klājas?
Tā kā mapes nodošana sakrita ar došanos uz humānās pedagoģijas lasījumiem, tad padalīties pārdomās varu tikai tagad. Nu gan emocijas jau ir rimušas, bet pamatdoma  ir palikusi- žēl tik nevērtīgi pavadītā laika. Uzskatu, ka ieguldītais darbs nav to dažu gūto atziņu vērts. Protams, šo to jau guvu, izdomāju, pārdomāju utt. Bet ieguldītais laiks un enerģija bija neadekvāti liels ieguvumam.
Pamatā atbastot domu, ka skolotāji visi vienādi nestradā un ir npieciešams kāds dalījums, tomēr  šis variants ir diezgan diskutabls, vajadzētu tos cilvēkus, kuri paši ir šīs mapes veidojuši, iesaistīt darba grupā, lai izstrādā ieteikumus, kā labāk, kas jāmaina.
Nu ja, bet man atliek gaidīt spriedumu- būs vai nebūs???

M. Svīre " ..un neuzzinās to neviens"

Goda lieta izlasīt novadnieces M. Svīres jauno romānu.
Domāju, ka šis daiļdarbs varētu patikt ļļoti dažādu kategoriju lasītājiem. Varam sekot līdzi gan pusaudžu domām, izjūtām, darbiem un nedarbiem, kā arī to loģiskajām sekām, gan mīlestības nepiepildīttiem un pieviltiem pieaugušajiem, viņu situācijas risinājumu meklējumiem. Protams, arī tam, kā sistēma spēlējas ar cilvēku likteņiem, kā šo sistēmu veido dažādu domu un problemu pārņemti ierēdņi, ko tas katram no mums var nozīmēt...
Tomēr man romāns bija mazliet par lēnīgu, it kā jau interesanti, daudzšķautņaini, bet.....

13. starptautiskie humānās pedagoģijas lasījumi

Tikai pirms dienas esmu atgriezusies no Gruzijas, kur no 21. līdz 23. martam Tbilisi notika 13. starptautiskie humānās pedagoģijas lasījumi, kuru tēma bija " Skolotājs"
Šajā gadā vairs nebija tā milzīgā pārsteiguma prieka, ka tik daudzi cilvēki domā ļoti līdzīgi par skolotāja lomu un uzdevumu, bet to aizstāja pozitīvā sajūta, ka no savas skolas vairs nebiju viena. Paldies kolēģēm par iesaistīšanos!
Ko guvu? Minēšu tikai dažas atziņas.
Pārmaiņas katram jāsāk pašam ar sevi- mainies pats, tad mainīsies arī vide ap tevi.
Mēs esam aizrāvušies skolās ar ārējam izmaiņām, ārējiem uzlabojumiem-dažādi tehniskie īdzekļi, skolu remonti uttt., bet esam aizmirsuši satura uzlabojumus. Kāda jēga visiem mācīt piemēram vārda fonētisko analīzi, ja tā dzīvē noderēs tikai dažiem, bet tik maz laika veltīt, piemēram, sapratnei un sadarbībai savā starpā, kas būs nepieciešama visiem..
Kazahija ir valsts mērogā izveidojusi brīnišķīgu pašizpētes programmu.
Dagestānā ir skola( 1800 skolēnu, 11 pirmās klases), kur dirktors katram absolventam  raksta vēstuli, katram viņam ir ko teikt.
Kas iepriecināja?
Atziņa, ka humānā pedagoģija domā par sistēmas izveidi, par zinātniska pamatojuma izstrādi.
Fakts, ka pieņēmām humānās pedagoģijas skolotāja kodeksu.
Kas pārsteidza? 
Fakts, ka nākamajā gadā, ja piedalīšos lasījumos, būs jādodas uz Čečeniju, Grozniju!
Tās tiešām bija brīnišķīgas dienas!
Foto- pie Humānās pedagoģijas " tēva" Š. Amonašvilli darba galda un lasījumu atklāšana