Jau kādu laiku mani tirdīja jautājums, nu kas tur tajā romānā ir tik īpašs, ka neapšaubāmi saucas par literatūras klasiku.Studiju gados, iespējams, ka lasīts, bet nu neko neatceros. Tā nu nolēmu izlasīt.
Secinājumi?
Varbūt esmu mazliet ragana, jo praktiski vienīgā vieta, kuru lasīju patiešām ar aizrautību bija Margaritas pārvēršanas par raganu un raganiskais lidojums. Dažbrīd aizmirsās pat elpot, tik dzīvi un kārdinoši. Vēl arī pārdomas par vēlmēm un realitāti, par to, ko un cik ir vērts ziedot, lai iegūtu kāroto...
Vēl? Neliela vilšanās sajūta. Kopumā biju gaidījusi kaut ko vairāk. Bet tā jau laikam ir mana problēma, nevajag sacerēties :)
No comments:
Post a Comment