Saturday, November 29, 2014
14. novembris kopā ar 9.b !
Fantastiska diena!
Šo dienu nopelnījām, uzvarot Zemgales reģionā laikraksta Diena konkursā "Kas notiek?"
Pirmo reizi biju Melngalvju namā, skaisti! Tikos ar Latvijas prezidentu A. Bērziņu. Lai arī kā, es domāju, ka tas ir skaisti, kā arī simboliski. 2002. gadā mani uzaicināja ( MA izvirzīja) uz tikšanos ar prezidenti V. Vīķi- Freibergu, tas bija ielūgums man vienai par manu pedagoģisko aktivitāti, bet šoreiz ielūgums bija jau ar visu klasi, šo es vērēju daudz augstāk- tātad manai aktivitātei, centieniem ir jēga, tie " nes augļus".
Ministru kabinetā izveidojām 9.b valdību- kas zina, varbūt tiešām pēc gadiem tur kāds no manējiem strādās, tad es varētu būt ne tikai lepna, bet arī droša, ka lēmumi būs cilvēkam un valstij draudzīgi, jo 9.b ir cilvēki ne tikai ar prātu, bet galvenais- ar sirdi!
Neliela izklaide- boulings FantasyPark.
Noslēguma ceremonija atjaunotajā koncertzālē Rīga, kas deva vairākas atziņas:
https://portal.emakonis.lv/Shares/Home.aspx?ShareID=2b519688-21c2-47d7-a5dc-cbdbe74a5eec
filma https://www.youtube.com/watch?v=NQ6N7_vniPk
Fantastiska diena!
Šo dienu nopelnījām, uzvarot Zemgales reģionā laikraksta Diena konkursā "Kas notiek?"
Pirmo reizi biju Melngalvju namā, skaisti! Tikos ar Latvijas prezidentu A. Bērziņu. Lai arī kā, es domāju, ka tas ir skaisti, kā arī simboliski. 2002. gadā mani uzaicināja ( MA izvirzīja) uz tikšanos ar prezidenti V. Vīķi- Freibergu, tas bija ielūgums man vienai par manu pedagoģisko aktivitāti, bet šoreiz ielūgums bija jau ar visu klasi, šo es vērēju daudz augstāk- tātad manai aktivitātei, centieniem ir jēga, tie " nes augļus".
Ministru kabinetā izveidojām 9.b valdību- kas zina, varbūt tiešām pēc gadiem tur kāds no manējiem strādās, tad es varētu būt ne tikai lepna, bet arī droša, ka lēmumi būs cilvēkam un valstij draudzīgi, jo 9.b ir cilvēki ne tikai ar prātu, bet galvenais- ar sirdi!
Neliela izklaide- boulings FantasyPark.
Noslēguma ceremonija atjaunotajā koncertzālē Rīga, kas deva vairākas atziņas:
- arī republikas mēroga pasākumos mēdz notikt kļūmītes( tehnika neklausa);
- klase pamazām top patiešām par kolektīvu, jo dienas noguruma sekas-skaļuma parādīšanos- centos mazinat ne tikai es, bet arī vairāki izturīgākie klases skolēni, kolektīva atbildība sāk darboties,
- zināms lepnums par savu skolu, kura 3D printeris jau darbojas, bet pasākumā to demonstrē kā retumu
- labo darbu novērtēšana , lepošanās ar tiem mudina kļūt vēl labākiem ( zināju, bet prieks to izjust praksē tik uzskatāmi)
Noslēgumā pavisam nedaudz ieskatījāmies starojošajā Rīgā. Mans favorīts no redzētā- Doma laukums ar I. Ziedoņa krāsainajām pasakām.
Paldies pasākuma organizatoriem un 9.b par jauko, emocijām bagāto dienu!
Vairāk fotohttps://portal.emakonis.lv/Shares/Home.aspx?ShareID=2b519688-21c2-47d7-a5dc-cbdbe74a5eec
filma https://www.youtube.com/watch?v=NQ6N7_vniPk
Māra Zālīte "Pieci pirksti"
Kas jums nāk prātā, dzirdot "pieci pirksti"?
Man patiesībā nebija nojausmas, par ko varētu autore šajā daiļdarbā rakstīt- versija- par kopā būšanu...
Nu, kaut kas no tā, protams, bija, bet daudz daudz vairāk!
Šī grāmata ir labākais, ko man nācies no latviešu jaunākās literatūras lasīt.
Te ir gan sāpes( Sibīrijas tēma),gan rūgtums( neloģiskā kolhozu kārtība), gan humors( tikai tā jau var izdzīvot), gan prefekta, ideāla, ļoti interesanta spēle ar valodu! ( piecgadīgs bērns taču var fantazēt un domāt jebko- un pieci pirksti izrādās var būt arī mājas nosaukums, ja tu tajās jūties tik labi, ka "Nodod Dieva rociņās", bet rociņai, arī Dieva, taču ir pieci pirksti!!)). Pie tam, grāmata ļauj ( tieši tā ļauj, nevis liek, kas man nepatīk) domāt arī filozofiski par dažādiem jautājumiem ,kuri izskan it kā garāmejot, piem., Vai katram cilvēkam vajag māju arī virs zemes, kaut kur augstāk? vai netīšām nogalinot vardīti atcerēties vienmēr, ka tavi pieci pirksti var nest arī nāvi.... Protams, godā celti, bet ne uzbāzīgi, morāles un ētikas jautājumi. "Grāmatas ir jāciena un jāgodā, grāmatas, kurās ir dvēseles skaistums un gudrība. Grāmatas, kurās ir sapņi un mīlestība, grāmatas, kurā kā zaļajā kuparā noglabātas cilvēku sirds bagātības!"( 137.lpp.)
Paldies M. Zālītei!
Kas jums nāk prātā, dzirdot "pieci pirksti"?
Man patiesībā nebija nojausmas, par ko varētu autore šajā daiļdarbā rakstīt- versija- par kopā būšanu...
Nu, kaut kas no tā, protams, bija, bet daudz daudz vairāk!
Šī grāmata ir labākais, ko man nācies no latviešu jaunākās literatūras lasīt.
Te ir gan sāpes( Sibīrijas tēma),gan rūgtums( neloģiskā kolhozu kārtība), gan humors( tikai tā jau var izdzīvot), gan prefekta, ideāla, ļoti interesanta spēle ar valodu! ( piecgadīgs bērns taču var fantazēt un domāt jebko- un pieci pirksti izrādās var būt arī mājas nosaukums, ja tu tajās jūties tik labi, ka "Nodod Dieva rociņās", bet rociņai, arī Dieva, taču ir pieci pirksti!!)). Pie tam, grāmata ļauj ( tieši tā ļauj, nevis liek, kas man nepatīk) domāt arī filozofiski par dažādiem jautājumiem ,kuri izskan it kā garāmejot, piem., Vai katram cilvēkam vajag māju arī virs zemes, kaut kur augstāk? vai netīšām nogalinot vardīti atcerēties vienmēr, ka tavi pieci pirksti var nest arī nāvi.... Protams, godā celti, bet ne uzbāzīgi, morāles un ētikas jautājumi. "Grāmatas ir jāciena un jāgodā, grāmatas, kurās ir dvēseles skaistums un gudrība. Grāmatas, kurās ir sapņi un mīlestība, grāmatas, kurā kā zaļajā kuparā noglabātas cilvēku sirds bagātības!"( 137.lpp.)
Paldies M. Zālītei!
Sunday, November 2, 2014
2014. gada septembra un oktobra zibšņi
Latviešu valoda:
Literatūra :
O. Vācietim veltīts darbs:
http://library.wobook.com/?type=pmb&version=2.0.1&wokey=WBbv6jY54O5Z&page=&token=5fe7aaeabb7bb48f6142e1a91221627b57e74b82
Klases stunda:
Man vecāki ir stāstījuši, ka manā ģimenē no tēta puses mana vecvecmamma ir bijusi burve. Un tā nu sanāk, ka viņa ir izglābusi mana vecvectēva un tēva dzīvības.
Latviešu valoda:
- Katram sava apņemšanās leksikas uzlabošanai, tās izliktas klasē redzamā vietā
|
Literatūra :
O. Vācietim veltīts darbs:
http://library.wobook.com/?type=pmb&version=2.0.1&wokey=WBbv6jY54O5Z&page=&token=5fe7aaeabb7bb48f6142e1a91221627b57e74b82
Klases stunda:
- Mazs pārsteigums jubilārēm
- Ideja klases stundai
Kokaīns un
atkarība vai sports un enerģija?
-
STUNDS PLĀNS UN ĪSTENOŠANA
Klases stunda veidota kā turpinājums latviešu literatūras stundai par A. Eglīša “Spēle ar brāļiem”Stundas posms, laiksSkolēnu darbībapiezīmesIerosināšana3 minSkatās filmiņu, tad izsaka minējumus, par ko šajā stundā domāsimSkolēnus sadala grupās, izmantojot galvenā tēla -Balvis- vārda burtus ( 6 grupas pa 3-4 skolēni)5 minDarbs grupās- prāta vērta- Balvja mērķis, izvēles iemesli ( ko gribēja ), domas apkopo uz kopīgas lapas, rakstot kolonnā (pašpārliecinātība, spēks, varenība, problēmu aizmiršana…)Ja luga nav lasīta, var likt iedomāties, kas varētu būt tas, ko cilvēks grib iegūt, sākot lietot narkotikasInformatīvā daļa10 minMēs zinām- Balvis savu mērķu sasniegšanai izvēlējās kokaīnu. Izvērtējiet, ko šī viela dod!Darbs ar informatīvu materiālu par kokaīnu, piem. http://www.narcomania.lv/pub/index.php?id=27&lid=34Aizpilda darba lapu “Kokaīna + un – “Sasaiste ar dzīvi7 minDiskusija- Kādus kokaīna lietošanas + un – A. Eglītis parāda lugas “Spēle ar brāļiem” galvenajam tēlam Balvim?Ja luga nav lasīta, tad var skatītiesRadošā daļa8 min.Vai Balvis varēja savu mērķi sasniegt arī citādāk?Prāta vētra- pie katras stundas sākuma grupā izvirzītās Balvja vēlmes piedāvāt vismaz vienu alternatīvu, kā, piemēram, var iegūt pašpārliecinātību, kas var palīdzē piemirst problēmas, nelietojot kokaīnu.5 min.Apkopojums, pārrunasStundas noslēgums- refleksijaKatram uzlīme- smaidiņš- nobalso kopīgajā lapā, kurš alternatīvais izvēles variants pašam šķiet vispatīkamākais, iedarbīgākais, kuru vai nu izmanto, vai izmantos.Uzlīmes
- Mūsu nākotne slēpjas mūsu pagātnē- dzejas dienu sakarā tapuši darbi
Man vecāki ir stāstījuši, ka manā ģimenē no tēta puses mana vecvecmamma ir bijusi burve. Un tā nu sanāk, ka viņa ir izglābusi mana vecvectēva un tēva dzīvības.
Otrā
pasaules kara vidū mans vecvectēvs tika iesaukts latviešu Waffen-ss Leģiona
19.divīzijā. Pirms viņa aizbraukšanas uz fronti vecvecmamma uz lapiņas uzrakstĪja
kaut kādus vārdus un teica, ka tas ir laimei un drošībai. Šo lapiņu pārlocīja
un ielika viņa makā. Un tā šī lapiņa nosargāja
viņu visa kara garumā, viņš atnāca mājās gandrīz neskarts.
Es neatceros, kur tā
lapiņa nonāca tālāk, bet pēc tam tā nokļuva pie man tēva. Lapiņa bija kopā ar
viņu obligātajā dienestā un misijā
Kosovā, kur tā paglāba tēti no nāves. Kur šī lapiņa tālāk ies, nezinu -varbūt
atnāks līdz manīm ,varbūt pazudīs un atkal parādīsies, kad kādam to vajadzēs.
Lūk, tāds ir stāsts par mūsu ģimenes glabāto lietu.
Talismani.
Teic, ka ir akmeņi, kas laimi nes, kas mediators slimības
izārstē... Kāpēc gan nepamēģināt?
Pirmais talismans, kas pie manis nonāca, bija ģitāras, kuru
koncertā man uzdāvināja grupas, kuri tajā momentā uzstājās, ģitārists. Es
izlēmu to ievērt uzpītā pīnītē ap kaklu. Kopš tās reizes neesmu to pīnīti
noņēmusi. Bet es mēdzu aizdomāties, kāpēc mediatoru sniedza tieši man? Nebiju
jau vienīgā tajā koncertā...
Ar otro talismanu stāsts ir tāds, ka pie manis nonāca
vecmammas rotaslietu lādīte, kura viņai dāvināta 1974.gada 27.oktobrī (drīz
apritēs 40 gadi!). Lādītē atradu ametistu, kurš izrādās tieši manas dzimšanas
datuma talismans. Zinu, ka mana mamma un vecmamma ir ticējušas šo akmeņu spēkam
un zinu arī to, ka viņas ir gribējušas, lai viņu talismani reiz nonāk pie
manis. Un tā mediatoram pievienojās ametists.
Bet mammas rotaslietu lādē atradu nedaudz pajukušas un
pavisam izjukušas dzintara krelles, un vienu dzintara gabaliņu iekāru pie abiem
talismaniem. Dzintars pats par sevi ir ļoti skaists akmens, kā nekā – Latvijas
vienīgais dārgakmens.
Ticu tam, ka laika gaitā šiem trim talismaniem pievienosies
vēl kāds akmentiņš vai kaut kas cits. Tas būtu diezgan jauki, ja reiz kaklarota
ar visiem maniem talismaniem nākotnē nonāktu pie maniem bērniem. Un es viņiem
stāstītu šo pašu izglābtās lietas stāstu!
Subscribe to:
Posts (Atom)