Lasītāju žūrija- M. Bērziņš "Svina garša"

“Man liekas jocīgi, ka pēkšņi tādas morāli nenoturīgas būtnes kā es un Rūdis esam kļuvuši tik pašaizliedzīgi, ka vai cildens mitrums acīs metas. Par Koļu es daudz nebrīnos, bet mēs ar Rūdi? Neticami! Bet varbūt nemaz tik nesavtīgi neesam? Es rakstura vājuma dēļ nespēju atteikt draugam. Rūdim azartiski gājieni tīk jau kopš bērna kājas. Pats reiz izteicās: kad dari to, kas ir aizliegts, tevi pārņem eiforija un patīkami kņudinoša trauksme, it kā veiktu pārgalvīgu triku. Ja izdosies — gods un slava, ja ne — ar seju dubļos vai beigts un pagalam.”
  Šis citāts no romāna atklāj  tā galveno domu  - apkārtējie notikumi, situācija dažkārt neviļus padara par par varoņiem  visikdienišķākos cilvēkus.
Paldies autoram! Brīnišķīgs daiļdarbs! Pēdējā laikā ir  liels prieks par latviešu literatūru - M. Zālītes "Pieci pirksti", M. Bērziņa "Svina garša"- lieliska literatūra! 

Konkurss Sopotā ar MiLaRe

Ja man kāds pirms kādiem diviem gadiem to būtu teicis, es smietos, smietos, smietos......

Mazais bardaks Dailē- "Reāli sliktie puiši"

Muļķīgi, tukši, bet, ja esi iepriekš sagatavojies, noskaņojies un lielo mākslu negaidi, tad var arī pasmieties. Pieķēru sevi, ka vēl krietnu brīdi pēc izrādes beigām, es smaidu. Tad jau laikam bija vērts.
Un tomēr- kāpēc tāda repertuāra izvēle Valsts teātrim, man nav saprotams. Kāds amatieru teātris to sava pagasta varētu rādīt, un visi būtu priecīgi, bet Dailes teātris?
Prieks, ka jaunieši, ar kuriem kopā biju uz izrādi, arī bija ar mani vienisprātis! Nu vēlreiz apliecinājums- mums ir gudra un vērtīga jaunatne! Nu re, otrs ieguvums no izrādes! :)

Dziesmas Daugavai

https://www.facebook.com/gunitae
 https://www.facebook.com/MiLaRe-134842506853261/?fref=ts

K.L. Avotiņa "Sapņu upe"

Iespēja baudīt! Iespēja priecāties! Iespēja ielūkoties sevī! Iespēja lepoties! Paldies!

"Raiņa sapņi"- daudziem "murgi"

Rainis un 21. gadsimta skatītājs. Vai šajā izrādē notika abu satikšanās? Manuprāt, nosacīti. Izrāde ir interesanta un brīnišķīgs režisora inteliģences demonstrējums. Ja Raiņa dzīves fakti, emocijas, ... zināmas, tad ir interesanti vērot, kā režisors to parāda, savij kopā, dažu brīdi šķiet arī pasmejas. Bet- cik  zālē varētu būt skatītāju, kas diezgan sīki pārzina dzejnieka dzīvi? 15-12%? Varbūt pat mazāk. Ja skatītājs ir nesagatavots, tad priekšstats par Raini varētu rasties diezgan , maigi izsakoties, interesants. Vai tāds ir bijis mērķis?
Rainis visos laikos ir uzskatīts par dižu dzejnieku, bieži citēts, bet, manuprāt, nekad lasītājiem nav bijis tik tuvs kā , piemēram, I. Ziedonis, O. Vācietis. Vai ar šo izrādi Rainis kļūst tuvāks? Nedomāju vis. Vai tikai ar šo izrādi nav tāpat kā ar Raiņa daiļradi- vērtīga, dziļa, bet ne īsti saprotama, ne īsti mīļa lielākajai daļai.

Tāds varētu būt Lāčplēsis?

Nacionālā teātra izrāde "Uguns un nakts"vienaldzīgu mani neatstāja. Jautājumu pārdomām daudz. Bet..... Laikam jau vairāk nepiekrītu kā piekrītu režisoram V. Kairišam, ka Lāčplēsis rādāms nu tik nevarīgs, neizlēmīgs, pat ar nelielām novirzēm no normas. Tādi šodienas varoņi- vadoni? Es tik skarba nebūtu gan. Mazliet tracina doma, ka atkal visur meklējiet sevieti, vairāk vēlētos, lai mūsu Latvijas vīrieši varētu lielas lietas veiktu neņerkstot, nečīkstot, nepazūdod, ja blakus nav spēcīgas sievietes. Pie tam- dzīvē tā nav, kā V. Kairiss rāda. MUMS IR ARĪ STIPRI VĪRI! Tātad - es esmu pret Lāčplēsi šādā versijā. Laimdota? Nu laikam jau precīzi izteicās kāda mana kolēģe izrādes izskaņā: "Es gribu viņu nožņaugt!" . Nu ne tik vardarbīgi, bet manas izjūtas ir līdzīgas. Spīdola- ļoti jauki G. Zariņa tēloja. Paldies! Bet ideja, kas jānes šim tēlam, nav skaista vien, teicu, ka nepeikrītu atbildības pārcelšanai politikā utt. uz sievietes pleciem, ka epizodē ar svešzemnieku ielaišanu Rīgā.
Vēl tikai par to, ka izrāde, es gribētu teikt, ir pārbāzta ar simboliem. Daži labi strādā, daži ne- Laimdota ledusskapī????? Nu ja, bet viens no mākslas uzdvumiem ir sasniegts- var domāt, diskutēt, veidot attieksmi. PALDIES!

http://www.diena.lv/kd/recenzijas/izrades-uguns-un-nakts-recenzija-klusejosie-cilveki-logos-14112592?utm_source=share_email&utm_medium=email&utm_campaign=social

Lasītāju žūrija: Sabīne Košeļeva "Rīga- Maskava".

Šodienas tematikas rasols: mīlestība dažādu tautību starpā, latviešu skaudrā vēsture un attieksme pret to, terorisms, narkomānija utt. Ir arī filozofiskas domas- Vai Dievs šodien ir jau miris?, Tuksums cilvēkā ir kā karš, kas ir labs cilvēks? Lasīt viegli man , cilvēkam, kurs zina frazeoloģismus,teikas,  kurš ir redzējis multiplikācijas filmu par runci Leopoldu, bet mūsdienu pusaudžiem šī varētu būt sarežģīta lasāmviela. Lai arī man teksta uztvere grūtības nesagādāja, tomēr frazeoloģismu lietojums šķita pārmērīgs, bet dažādu krievisku un anglisku izteicienu izmantošana- diezgan lēts veids uzmanības noturēšanai. Nu nevaru nosaukt darbu par literatūru ar Lielo burtu:(

Lasītāju žūrija: D. Tabūna "Pirmā reize"

Lai sevi disciplinētu jaunākās daiļliteratūras iepazīšanai, pieteicos lasītaju žurijā vecākiem. Pirmā grāmata, kuru šādā nolūkā izlasīju, D. Tabūnas "Pirmā reize", 8 stāstu krājums izdots Mansardā. Sižeti jau it kā nav īpaši bieži sastapti literatūrā, bet.... stāstījus diez gan garlaicīgs, valoda neved lasītaju sev līdzi. Arī afilozofē īpaši nav par ko, diezgan plakana doma. Nu..... nepiesaistīja mani šis krājums. No visiem stāstiem tikai pirmais -"Darījumi ar Dievu" - mazliet piesaistīja,un pēc grāmatas izlasīšanas varēja atcerēties, kas šajā stāstā bija. Varbūt šis ir tikai starts, nākamie darbi iespējams būs veiksmīgāki.

Īrija

Kopā ar skolas kori "De Canatre"12.-16. novembris 2015.

Izraidītie

5h pavadītās Dailes teātrī manī atstāja sajūtu, ka ir jau interesanti, bet mazliet žēl  to piecu stundu.....
Jā, tēma atklāta vairākās dimensijās, vari domāt gan pa horizontāli, gan vertikāli, Bet man tam nevajadzēja tik ilgu laiku, kaut arī vēlreiz teikšu- garlaicīgi nebija. Izprotot izvēlētās leksikas nepieciešamību, atbilstību videi, cilvēkiem, tomēr- man bija grūti. Nu nav mana vide, tīri fiziski palika grūti to  valodas miskasti klausīties. Secinājums- gribēju redzēt- redzēju. Ir viedoklis.

Skolēnu lasītprasme un fantāzijas attīstība ir pamatā izaugsmei, attīstībai

Psiholoģijas doktora A. Loboka pieredze darbā ar skolēniem.

http://www.soznatelno.ru/razvitie/rebenok-ploho-uchitsya-%E2%80%93-chto-delat-nuzhno-radovatsya-12603.html

Super!
Ir viegli būt gudrajam- skolotājam "tumšā"vidē. Vēlme atņemt datorus, telefonus utt, pierāda skolotaja neprofesionalitāti.
Ir jāpiedāvā grūti , bet interesanti, ne bezjēdzīgi uzdevumi.
Bērni pēc dabas nav infantili, tādus viņus padara pieaugušie, kuri netic bērnu varēšanai.
Bērnam ir vajadzīga mazo varoņdarbu izjūta, bet varoņdarbs nav tad, kad kāds ar mani kaut ko izdara, bet tad- kad kaut ko jaunu, iepriekš neiespējamu, paveicu pats.
Skola ir " – непрестанное давление, которое порождает у ребенка безумный страх совершить ошибку. И потому технологии обучения чтению, которые сегодня приняты в школе, у детей – за редким исключением — вызывают отторжение."

Skolas un psihiatriskās slimnīcas acīmredzamās līdzības.

Šādu pirmajā mirklī pilnīgi absurdu secinājumu manas smadzenes izdarīja pēc izrādes"Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu"noskatīšanās 2015.g. 1. novembrī.
Nē, izrāde nebija skaļa, haotiska vai kā citādi attēloto vidi un skolu saistītu sakamvārds "Iet kā pa trako māju". Nē, līdzība ne tajā kā notiek, bet - kas notiek: pakļaušana, muļķīgu likumu dogmatiska uzturēšana spēkā ar jebkādu līdzekļu palīdzību, kaut pašiem likuma izveidotājiem dažkārt nav skaidrs, kāpēc tāda prasība vajadzīga, ja nu vienīgi spēka demonstrēšanai. ( piem. atzīmes nedrīkst labot ilgāk kā divas nedēlas, vakar varēja,šodien-ne)Vara izaicina, provocē, pēc tam soda.( skolotāji kavē stundu sākumus, paši stundās lieto telefonus, ne mācību mērķu sasniegšanai, bet skolēni- nedrīkst neko no tā, tā sakot kacināšana- redz, redz - mēs varam, bet tu ne) Ja skolēns kaut ko nedara tik ātri vai tādā veidā, kā skolotājs ir iedomājies, tad viņš arī gluži kā trako mājas pacients tiek iešķirots kādā grupā: ārstējamais, agresīvais, dārzenis. Pie tam paši palīdz no ārstējama kļūt par agresīvo un pēc tam- ja izdomā- smadzeņu lobotomija un dārzeņa statuss.
Slimnīcas galvenais ārsts nebija tik stiprs, lai pārveidotu attieksmi pret pacientiem, viņš ta teikt izrakstījās jeb uzrakstīja atlūgumu. Vai tiešām tas ir arī mans ceļš? Šobrīd vēl neesmu padevusies....
Bet vispār- to pašu, ko skolas sistēma dara ar skolēniem, tā dara arī ar citādi domājošiem skolotājiem... Ko darīt? Pirmkārt, vairāk kontaktēties ar veselīgi domājošiem, lai nepazaudēttu realitātes sajūtu, otrkārt, ja nu kas, neļauties provokācijām un smadzeņu ...........bojāšanai,

Salvadora Dalīī izstāde Rīgā

Izstādē  apskatāmi vairāk nekā 200 Salvadora Dalī un Pablo Pikaso oriģināldarbi. Izstādi rīkoja Latvijas Mākslinieku savienība un kolekcionārs un mecenāts Aleksandrs Šadrins.
Labu mākslu jau grūti sabojāt, bet Mākslas savienības piedāvātā izstādes atmosfēra  nu nemaz nebija patīkama, tāda koridora sajūta palika......, pat fotografēt negribējās, neskatoties, ka vasarā apmeklētais Dalī muzejs Spānijā mani pilnīgi apbūra:(

Balto nakšu baudījums

Itālija - francija- Spānija

Marts- dziedāšanas maratons

15. martā skate ansambļiem

28. martā kora skate

Fantastiski daudz emociju! Paldies visiem līdzdziedātājiem un, protams, vadītājiem! 

22. minūte un 1.08 minūte!

Kā ir- būt pašam jeb pārdomas pēc "Bovarī kundzes"

Visos laikos un visos gadsimtos ir cilvēki, kuri nespēj un negrib dzīvot pareizu, mierīgu, līdz sīkumam izplānotu dzīvi.Viņiem nepieciešama  ir sajūta, kad viss iekšā trīc un virmo, kad vari ļauties kaut kam tik ļoti, ka pietuvojies neprāta robežai. Kliegt aiz sajūsmas, satraukuma, baudas, baudīt dzīvi, izjust neaprakstāmas un vārdos neizsakāmas alkas, kas nemitīgi sauc un aicina, pat īsti nesaprotot kur. . Traukties, ļauties, izkust, izšķīst aiz laimes un atkal likt sevi kopā no maziem gabaliņiem. Sadzīviskiem sīkumiem, cīņai par eksistenci  šajā pasaulē nav vietas.....
Mūsdienās sieviete šīs izjūtas var noķert ne tikai attiecībās, bet arī karjerā, ceļojot uttt. Bet Bovarī laikos,19.gs. sākumā, sievietei  nebija īpašas izvēles, tikai viena iespēja tikt pie šīm sajūtām- mīlestība. Vai nu laimējas, vai arī ne. Emmai liktenis, pieredzes trūkums, šiem cilvēkiem raksurīgā īpašība tūlīt un tepat, darīt un tikai pēc tam domāt nebija labvēlīgi, viņas mutuļojošā dvēsele nonāca pilnīgi neatbilstošā vidē un mocījās. Mocījās, mēģinot sabalansēt dvēseles alkas ar pienākumu, atbildību, sabiedrības viedokli.  Neizdevās.
Nevienam neko jau nevar pārmest. katrs dzīvo pēc savām izjūtam. Bovarī kungs pēc savām, Emma pēc savām, un katrs no mums pēc savām. Kāds nodomās, kāda vieglprātīga sieviete, viņai ir vīrs, bērns iztikšana, bet vēl nav labi. Kāds cits nodomās- vēl viena nelaimīgā.... Kur esmu es? .....

Ziemas forums Ulbrokā

3 intensīvas mācību un aktivitāšu dienas Ulbrokas vidusskolā. Izglītojos eko tēmās. Nu ja. Man šis lauciņš vēl pasvešs, bet jātzīst, ka man patīk. Patiesībā te stāsta, māca lietas, kas katram izglītotam, domājošam cilvēkam šajā gadsimtā būtu jāzina. Vērtīgākais šajā reizē- iepazīšanās ar Brain gym, maisberga akciju, jaunu draugu iegūšana.

"Sudraba zvani" Daugavpilī

Jauns etaps manā dzīvē- dziedāšana. Esmu priecīga par iespēju mācīties dziedāšanu, intensīvs darbs,jaunas emocijas, adrenalīns. Pirmo reizi piedalījos starptautiskā dziedāšanas konkursā. Izrādās- es varu dziedāt!!!!! Pēc konkursa tapa arī kvartetam nosaukums "MiLaRe".