Šādu pirmajā mirklī pilnīgi absurdu secinājumu manas smadzenes izdarīja pēc izrādes"Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu"noskatīšanās 2015.g. 1. novembrī.
Nē, izrāde nebija skaļa, haotiska vai kā citādi attēloto vidi un skolu saistītu sakamvārds "Iet kā pa trako māju". Nē, līdzība ne tajā kā notiek, bet - kas notiek: pakļaušana, muļķīgu likumu dogmatiska uzturēšana spēkā ar jebkādu līdzekļu palīdzību, kaut pašiem likuma izveidotājiem dažkārt nav skaidrs, kāpēc tāda prasība vajadzīga, ja nu vienīgi spēka demonstrēšanai. ( piem. atzīmes nedrīkst labot ilgāk kā divas nedēlas, vakar varēja,šodien-ne)Vara izaicina, provocē, pēc tam soda.( skolotāji kavē stundu sākumus, paši stundās lieto telefonus, ne mācību mērķu sasniegšanai, bet skolēni- nedrīkst neko no tā, tā sakot kacināšana- redz, redz - mēs varam, bet tu ne) Ja skolēns kaut ko nedara tik ātri vai tādā veidā, kā skolotājs ir iedomājies, tad viņš arī gluži kā trako mājas pacients tiek iešķirots kādā grupā: ārstējamais, agresīvais, dārzenis. Pie tam paši palīdz no ārstējama kļūt par agresīvo un pēc tam- ja izdomā- smadzeņu lobotomija un dārzeņa statuss.
Slimnīcas galvenais ārsts nebija tik stiprs, lai pārveidotu attieksmi pret pacientiem, viņš ta teikt izrakstījās jeb uzrakstīja atlūgumu. Vai tiešām tas ir arī mans ceļš? Šobrīd vēl neesmu padevusies....
Bet vispār- to pašu, ko skolas sistēma dara ar skolēniem, tā dara arī ar citādi domājošiem skolotājiem... Ko darīt? Pirmkārt, vairāk kontaktēties ar veselīgi domājošiem, lai nepazaudēttu realitātes sajūtu, otrkārt, ja nu kas, neļauties provokācijām un smadzeņu ...........bojāšanai,
Cau
ReplyDelete