Tuesday, September 13, 2016

Zelana Montminī "21 diena petī dzīvesspēkam" - Mēs katru gadu pārskatām savus uzkrājumus. Kāpēc tāpat nerīkoties ar mērķiem?

  • Domas: 
  • Mūsu spēka apzināšanās ļauj piedzimt motivācijai un virzīties pretī mūsu mērķiem.
  • Ja bērniem lasīsim tādas grāmatas, kuru varoņi pārvar grūtības un sasniedz mērķi, bērni iegūs cerību pilnu skatījumu uz dzīvi.
  • Emocijas izaug no mūsu domāšanas veida. Ja mums ir cerīgas domas, pat šķietami tik banāli principi ka "izlem, ka tu pēc kaut kā alksti vairāk neka baidies no tā', vai "lai tava vakardiena apskauž šodienu"mums palīdz pieredzēt daudz vairāk pozitīvu emociju un just lielāku cerību. Šīs pozitīvās izjūtas un cerība uzkurinās motivāciju, kura ir nepieciešama, lai izstrādātu un realizētu mērķu sasniegšanai nepieciešamo stratēģiju. 
  • Mēs katru gadu pārskatām savus uzkrājumus. Kāpēc tāpat nerīkoties ar mērķiem? 
  • Pieņemšana nav padošanās.
  • Dzīvespriekam nepieciešama radoša domāšana un inovatīva uzvedība. 
  • Mērķi piešķir dzīvei vērtību. Tie sniedz skaidru un konkrētu virzību. Tie palīdz noturēt uzmanību, lai domātu par nākotni, tie nav vērsti uz iekšu vai uz pagātni. 
  • Labas idejas: 
  • Uzmanības "atsaukšanai"noder katra rokas pirksta paberzēšana.(85.lpp)
  • Vizualizē mērķi, vēlmju kolāža, kura var būt uzdrukāta uz krūzes, datorpeles paliktņa.
  •  Motivācijas veidošanai der vingrinājums: Kad iestājas rutīna un gribas teikt "diemžēl", "neka', "Bet", pasakiet to, bet turpiniet ar "Jā", piemēram " es savā dzīvē jūtos vientuļš"+ Jā, es par to skumstu īpaši vakaros, tas dos idejas , kā izmainīt situāciju. 
  • Citu autoru domas: 
  • "Mēs varam apgalvot, ka esam dzīvi, vienīgi brīžos, kad mūsu sirdis apzinās savas bagātība."Tortons Vailders
  • "Kad aizveras kādas durvis uz laimi, atveras citas; taču mēs tik bieži pārāk ilgi skatāmies uz slēgtajām durvīm un neredzam tās, kuras atveras tieši mums" Helēna Kellere

Monday, September 5, 2016

Pauls Bankovskis "18"

Viennozīmīgi- nav mana grāmata. Izlasīju līdz galam tikai tāpēc, ka esmu apņēmusies izlasīt visas šis sērijas ( Mēs. Latvija. XX gadsimts)  grāmatas. Ja šī grāmata būtu uzrakstīta pirms 20 gadiem, tad , iesējams, izjūtas būtu citādākas, bet tagad...  Pasekla filozofēšana par jautājumiem, kas sen visiem jau no dažādiem aspektiem pazīstami, uzbāzīgi un garlaicīgi dabas apraksti, varonis, kura darbību jēga  gaužām maznozīmīga konkrētā laika kontekstā. Piedodiet, bet tā.

Tuesday, August 30, 2016

Džons Vitmors "Koučings sasniegumiem"- Skolotāji, izlasiet!

  • Lai cilvēka nostiprinātos ticība savām spējām, viņam jāzina, ka viņa gūtie panākumi ir viņa paša pūliņu rezultāts.
  • Nav divu vienādu cilvēka ķermeņu vai prātu. Kā gan varu zināt, ka vislabāk izmantot tavējo? Tikai tu pats vari to atklat- ar APZINĀŠANOS.
  • Prāts, kas noskaņots uzvarai, ir galvenais. 
  • Ja pavēles darīt to, kas tiešām būtu jādara, nedod cerēto rezultātu, tad kas to dod? - mēģinasim uzdot dažus jautājumus. 
  • Interese notur uzmanību. 
  • Nesakiet šāvējam, ka viņš netrāpīja mērķī. Tas tikai liks viņam justies slikti. Lai kaut ko labotu viņam jāzina, ka šāviens trāpīja trīs centimetrus virs mērķa un pusotru centimetru pa labi no mērķa. Apraksts pievieno vērtību, kritika parasti to mazina.
  • Domas nes sev līdzi emocijas, visas emocijas atspoguļojas ķermenī, savukārt ķermeņa sajūtas raisa domas. No tā varam secināt, ka pārvarēt bažas, iekšējos šķēršļus un aiztures palīdz gan prāts, gan ķermenis, gan emocijas. Kad atbrīvo vienu no trim elementiem, atbrīvojas arī pārējie, kaut arī tā notiek ne vienmēr. 
  • Pavēlēšana, pieprasīšana, pamācīšana un pārliecināšana ar atklātiem vai slēptiem draudiem nevar nodrošināt patstāvīgu optimālu sniegumu, kaut arī var panākt rezultātu. 
  • Mēs izmisīgi alkstam pēc lielākiem panākumiem, bet sāk trūkt "burkānu". "Pātagu"aizvien biežāk sauc par nekorektu metodi. Tādējādi motivācijas sistēma cieš neveiksmi. Risinājums- pašmotivācija. 
  • Komandu veidošanas problēmas 142.lpp. 
  • Cilvēkiem, kuriem ir zema pašvērtība, atbildību uzņemties ir grūti. 
  • Vien retais Rietumu kultūras pārstāvis zina par bagātību, kas viņā slēpjas, lai gan  šī gudrība ir ļoti sena. Durvis uz gudrības telpu nelietošanas dēļ ir norūsējušas, un tām priekšā sakrautas vecas mēbeles. Grabažas jāaizvāc, lai durvis varētu atvērt. Šīs grabaža ir gadiem ilgā vecāku, sabiedrības un kultūras ietekme un visi maldīgie uzskati un pieņēmumi, kas no tās radušies. Tāpēc mēs baidāmies no neveiksmes, baidāmies nepiepildīt vecāku, sabiedrības un tagad arī savas cerības. 
  • Skatījumu uz citiem sagroza mūsu psiholoģiskā pieredze, ka nosaka uzskatus, attieksmi un vērtības. 
  • Lai gūtu panākumus darbā, emocionāla inteliģence ir divas reizes nozīmīgāka par akadēmiskajām vai tehniskajām zināšanām.

Sunday, August 28, 2016

Trūmens Kapote "Mirjama", "Aizvērt pēdējās durvis"

Interesanta, aizraujoša literatūra. Pirmā tikšanās ar Trumenu Kapoti, bet skaidri zinu- ne pēdējā. Iesaku!

Ierosmes klases stundām septembrī un ne tikai.


Vinnijs Pūks ir teicis “Šodiena ir mana mīļāka diena”.  Lai arī skolēni un skolotāji justos līdzīgi, piedāvāju dažus paņēmienus klases stundām, kas ir praksē pārbaudīti un pierādījuši, ka  skolēniem palīdz justies brīvāk, atraisītāk, bet skolotājam- attīstīt skolēnos radošo domāšanu, sadarbību, apzināšanos, atbildību kā arī nepieciešamības gadījumā gūt informāciju.
  •   Katrs skolēns izvēlas kādu saldumu vai arī ogu, var arī vairākas, tas atkarīgs no aktivitātei atvēlētā laika. Es izmantoju krāsainās M&M konfektes (Sarkana, dzeltena, brūna, zaļa un zila). Ekrānā parādās jautājumi/uzdevumi, kas atbilst katrai krāsai/ ogai utt. Jautājumus var veidot gan nopietnākus, gan nenopietnākus. Piem.: Izstāsti kādu joku, kurš ir tavs mīļākais TV raidījums, nodziedi rindiņu no savas mīļākās dziesmas, kāda ir tava ideālā karjera.

  • Klasei izdalītas signālkartes “Patiesība”, “Meli”. Katrs skolēns pasaka apgalvojumu, piem.,  “Es vasarā izlasīju 5 grāmatas”. Klase balso, vai tā ir patiesība  vai meli.  Autors atklāj patiesību.
  • Katrs skolēns uz lapiņas uzraksta/ uzzīmē trīs lietas, kuras patīk darīt. Lapiņas savāc, katrs izlozē vienu, mēģina uzminēt, kurš ir autors.

  • Klase sadalīta grupās (4-5). Katra grupa piedāvā informāciju, 1. variants- tādu,  kas der visiem grupas biedriem, izņemot vienu, citas grupas cenšas atšifrēt, kurš tas ir, 2. variants- kādu interesantu informāciju ar vienu grupas biedru, citi cenšas uzminēt, par kuru tas ir.
  • Katrs skolēns izlozē kādu attēlu, tie savā starpā nav saistīti. Viens sāk stāstīt stāstu( 1-3 teikumi) , piem., “Mūsu interesantais mācību gads”, iesaistot attēlu. Nākamais turpina stāstu, cenšoties iesaistīt savu attēlu. ( Attēli ir kā ilustrācijas pie stās
  • Ticējumi jaunajam mācību gadam. Ticējumu pirmās daļas ir katram izdalītas darba lapā ( Ja ir nodoms tās atstāt skolēniem) vai arī redzamas ekrānā. Ar metamo kauliņa palīdzību katrs iegūst ticējuma otro daļu. Tās pie cipariem

 1-6 redzamas ekrānā.
Nr.
Ticējuma 1. daļa
Nr.
Ticējuma 2. daļa
1.
Lai iegūtu jaunus draugus
        1.
katru dienu  uz skolu jāiet  kājām
2.        
Lai skolotāji uzdotu interesantus mājas darbus
     2.
Brokastīs regulāri  jāēd biezputra
3.
Lai nekavētu skolu
3.
Kurpē jānēsā 10 centu monēta
4
Lai skolas ēdnīcā nestāvētu rindā
4.
Katru vakaru dušā jādzied
5.
Lai saņemtu vērtējumu “10”
5.
Katru dienu apģērbā jābūt kaut kam baltam
6.
Lai klasesbiedri būtu izpalīdzīgi
6.
Jāraksta vēstule skolas direktoram

  •  Ticējumi jaunajam mācību gadam- variants, ja ir radoši, atraktīvi skolēni. Katram skolēnam divas lapiņas, uz vienas izdomā un uzraksta ticējuma 1. daļu, uz otras- 2. daļu. Katras daļas lapiņas saliek atsevišķos traukos, tad skolēni izvelk pa 1 lapiņai  no katra trauka, izveidojas 1 ticējums, kas jāievēro jaunajā mācību gadā.
  • Lai vairāk viens par otra vasaru uzzinātu, labi noder spēle “Mainās tie, kuriem…..”
  •   Skola baro ar gudrībām, prasmēm, emocijām utt. Ko tu vēlētos redzēt savā “Skolas šķīvī? ‘ Katrs skolēns uz papīra vienreizējā šķīvja uzraksta savas vēlmes jaunajam mācību gadam. Var uzdāvināt skolēniem, var izlikt klasē. Aktivitāte var ar šo arī beigties, bet to var arī turpināt. Var samainīties ar šķīvjiem un klasesbiedrus aicināt iejusties “pavāru” lomā- Kas nepieciešams, lai iegūtu vēlamo ēdienu? Šķīvjus var izmantot arī kā pamatu  sarunai gan ar pašiem skolēniem, gan ar vecākiem. Pie rudens vēlmēm var atgriezties arī pavasarī un pārrunāt, kā cerības ir īstenojušās.
“…ikviena diena ir dārga dāvana, ja vien proti novērtēt, ko šī diena tev sniedz. Un, ja tā, tad tevi gaida vēl viena nenovērtējama dāvana. Rītdiena,” tā domā Bredlijs Trevors Grīvs- starptautiskā bestsellera «Grāmata draņķīgai dienai» autors, un es viņam piekrītu. Ceru, ka manas mazās pieredzes “dāvaniņas” palīdzēs jūsu darbdienām būt ne tikai vērtīgām, bet arī mazliet vieglākām. Lai veicas!

Saturday, August 27, 2016

G. Repše "Bogene"

"Kukainīši   nevar apgūt zinìbas. Tas jādara cilvēkiem. Kukainìšiem vienīgā gudrìba ir instinkts. Tas saka priekšā,kurā puķē visgaršīgākais nektār,bet ne to,kur noslēpties no izkapts un lāpstas.
....Muļķi nemāk mīlēt. Varbūt mīlestība viņu padarīja gudru,nevis viņš ir gudrs un tâpēc prot mīlēt.
Atceries,tu nekad nedrīksti atļaut,ka tavā tuvumā ir cilvēki,kuri tev nolaupa prieku.Vismaz tik,cik tev bùs iespēja izvēlēties.Tas ir ļaunāk par nebūšanu vispār. Bet ja ir bēdīgi? Vai tad tas ir kauns? Mazliet. Bet tās būs tavas skumjas,nevis cita uzmestās.  Atkal tu visu zini. Un kas ir draugi? Tie,kuri tev palīdz prieku vairot un tikt galā ar sāpēm."

I. Gaile "Stkli"

Līdz šim biju pazīstama tikai ar I. Gailes dzeju. Nevarētu teikt, ka esmu liela dzejnieces darbu cienītāja, īpaši skeptiska kļuvu pagājušajā gadā, kad Lasītāju žūrijas mudināta izlasīju "Vai otrā grupa mani dzird?"(Pārdomas atrodamas arī blogā). Tomēr sērija Mēs. Latvija. XX gadsimts. manī raisa interesi un "Mātes piens","Svina garša" ļauj domāt, ka gaidāma kvalitatīva māksla. Tatad lasīīšanu sāku skeptiski, bet cerīgi noskaņota, bet pabeidzu emocionāli uzrunāta ( asaras acīs), pārdomu pilna, gandarīta, ka cerības attaisnojušās un skepse pieklususi.
Ulmaņa laiki, kā tos tautā dēvē, romānā tiešām ir tikai laiks, vide, kad notiek darbība, tā, ka saka pati autore devusi ierosmi tēmai, bet man tomēr šķiet ka šī šūpošanās, svārstīšanās, izlemšana starp  atļauts/ neatļauts, pieņemams/ nepieņemams, gribu/ drīkst, pareizi/ nepareizi, vainīgs/ nevainīgs atbildīgs/  brīvs utt. ir ļoti aktuāla visos laikos katram cilvēkam.
Ari rakstnieces valoda un romāna uzbūve bija patīkama, interesanta un uzmanību piesaistoša. Vietām ieskanas arī dzejiski motīvi: "Ir septembris pār mani nokritis. Nāks oktobris un aizvāks mani prom. Un novembris, tas joņos tā kā traks,bet decembris, bet decembris būs smags".

MAN PATIKA. :) 

Thursday, August 18, 2016

J. Joņins" Jelgava94"

Ja būtu painteresējusies pirms lasīšanas,par ko īsti ir grâmata,visdrìzāk -nemaz nebūtu to lasìjusi. Bet nepainteresējos un izlasìju. Nožēloju? Ne. Bet gandarījums diezgan neliels. Patiesībā tikai tik, ka tagad ir savs viedoklis un nav jāzīlē, kāpēc kādam patīk vai nepatīk.

Friday, March 4, 2016

Pasaka ar koučinga elementiem :)

ryibka
Reiz vecenīte aizsūtīja savu vecīti pēc zivīm – mājās vairs nebija ko ēst. Kā ierasts, vīriņš izmeta savu tīklu un gaidīja. Pirmajā reizē izvilka, tīkls tukšs. Iemeta otro reizi – un atkal tīklā tikai gliemežvāki un smiltis. Iemeta trešo reizi un, tavu brīnumu, tīklā zivtiņa. Ne parasta, bet – zelta. Izvilka vīriņš zelta zivtiņu no tīkla – stāv, un priecājas, bet zivtiņa viņam cilvēku valodā saka:
– Vīrs, atlaid mani!
– Vai vēlēšanos izpildīsi? – vīriņš, attapies no pārsteiguma, pajautāja.
– Protams, ka izpildīšu! Ko tu vēlies?
– Nu, kā, ko? Ko jau visi – savrupmāju, Mersedesu un sievu – skaistuli un gudrinieci!
– Labi, izdarīšu visu, ko vēlies, tikai tu man pasaki, kam tev tas viss? – jautāja zivtiņa.
– Nu gan tu, zivtiņ pajautāji!!!! Nu, kā… – lai nepārpūlētos, lai nekā netrūktu, lai mana vecene katru dienu un nakti man smadzenes neskalotu!
– Un, vēl? – jautāja zivtiņa.
– Nuuuuu…. – večuks pakasīja aiz auss, — nu, tas! Prestižs! Tad visiem skaudīs un visi teiks: «Re, kāds Petrovs malacis! Kruts vīriņš!»  Un, vēl? – nerimās zivtiņa.
– Nu, ko vēl? Lai varētu augām dienām gulšņāt pie baseina un vispār vairs savā dzīvē nestrādāt!
– Vai tad galīgi negribi strādāt?
– Ne druskas! Re, kur man tas darbs sēž! – un vīriņš izteiksmīgi novilka ar roku sev zem kakla.
– Un tev tāda dzīve neapniks?
– Vai tad kas tāds var apnikt?!
– Un, kā vēl var! — nosmējās zivtiņa. – Un ko tu jutīsi pēc gada tādas dzīves?
– Viss būs super! No rīta pamostos un – baseins! Guli, sauļojies un jau pusdienas. Pēc tam – klusā stunda un atkal – baseins līdz vakariņām. Pirms miega papeldējies, nožuvi un gulēt! No rīta atkal baseins…. Un… Un tā visu gadu?!
– Nuuu, ja!
– Un tagad iedomājies – 5 gadus viens un tas pats!!!?
– Jā, tev taisnība, zivtiņ. Tā patiešām man ātri apniks! Ko tad darīt? – vīriņš pēkšņi sāka pārdomāt.
– Un, kā tu pats domā? Ja tev nebūtu jāstrādā, lai pabarotu ģimeni, ar ko tad tu nodarbotos?
Vīriņš brīdi padomāja.
– Zini, zivtiņ? Es noteikti atvērtu savu galdniecību! Es ļoti mīlu šo lietu!
Vīriņam iemirdzējās acis. Sāka viņš bildītes sev iztēlē zīmēt ar savu skaisto nākotnes dzīvi.
– Un ko tev tas dotu? – jautāja zivtiņa.
– Es visu dienu varētu savā darbnīcā stradāt – grebt koku, ēvelēt, kalt. Nu, kā? Ja par dienišķo maizi domāt nevajag, tad var nesteigties un savai labsajūtai radoši strādāt un priecāties par to, ko dari. Ja dvēseli savā darbā ieliec, tad arī īsti meistardarbi gala rezultātā sanāk.
– Un pēc tam?
– Un pēc tam jau to meistardarbu būtu tik daudz, ka varētu tos pārdot, noteikti kādam uzdāvinātu, man patīk labdarība. Re, kā! Un noteikti sev skolniekus paņemtu, lai būtu kam savas zināšanas nodot, un, protams, palīgus paņemtu, lai šī lieta plaukst un zeļ. Tā varētu arī otro darbnīcu atvērt. Pat nosaukumu izdomāju: “Master Petroff”. Skaisti!
– Un kā tu jūties, domājot par šādu savu nākotni?
– Lieliski jūtos! Kā gan savādāk? Nodarbojos ar savu sirdslietu, nauda ir, apmierinājums ir, atzinība – arī. Es vienkārši esmu laimīgs!
– Kad tu varētu sākt? – painteresējās zivtiņa.
– Jau tagad varu! – pielecot kājās nokliedzās večuks. Un, jau prom skrienot, piebilda: «Paaaaldies, zivtiņ!». Un pazuda tālumā.
«Re, cik labi! Savādāk visi tikai prasa vienu – savrupmāja, Mersedess! Bet dzīvot ta, kā dēļ?» — pasmaidījusi, padomāja zivtiņa – «Dievinu koučingu!»
Un pazuda sirmajās jūras putās, atvadām pamājot ar asti – un aizpeldēja meklēt jaunu klientu tīklus.
:):):):)

Sunday, February 21, 2016

Tuvojas Eirovīzijas fināls. Ko tu par to domā?


Finālā piedalīsies 4 izpildītāji: Catalepsia, Marta Ritova, Justs Sirmais, MyRadiantU.
Vai balsot? Par kuru balsot?

Jautājumi tev:


1.    Kāpēc vajadzīgi konkursi, tajā skaitā, Eirovīzija?
2.    Kāda konkurence ir šogad Latvijā, lai nokļūtu uz finālu Zviedrijā?
3.    Kāda ir izpildītāja …………… piedāvātās dziesmas tēma?
4.    Kāpēc būtu jābalso par šo dziesmu?
5.    Iedomājies, ka esi žurnālists konkursa finālistu preses konferencē, uzdod 3 jautājumus izpildītājam/ai!

Thursday, February 11, 2016

lasītāju žūrija: R. Pulkkinena "Patiesība"

Interesants sižets,kaut arī dažu brīdi mazliet par daudz samudžināts. Risinātas mūžīgās tēmas- mīlestība, piedošana.
"Lūgdams piedošanu, cilvēks lūdz, lai viņu saredz tādu, kāds viņš ir, par spīti rīcībai. Savukārt atsaukšanās uz to ir dziļākā mīlestība, uz kādu cilvēks ir spējīgs".

Thursday, January 21, 2016

Lasītāju žūrija: I. Gaile, A. Melece"Vai otrā grupa mani dzird? "

Var jau būt, ka grāmata ir ģimenēm ar bērniem, bet jautājums- cik lieliem?
Par dzejas grāmatu es  šo neuztveru.
Mazā psiholoģijas rokasgrāmata....( kā rīkoties nepatīkamās, stresa pilnās situācijās)
Interesanti domu uzplaiksnījumi....( audzinātāja ir kliegšanas trenere)
Sadzīves ieteikumu grāmata (kā pārvarēt slimības un ziemu)
Nu ja- laikam līdz šai mākslai neaizsniedzos:(